Ģeogrāfiskā karte - Sibiu (Municipiul Sibiu)

Sibiu (ro), arī Hermannštate (de), Naģsebena (hu), ir pilsēta Transilvānijā, Rumānijā. 2007. gadā Sibiu bija Eiropas kultūras galvaspilsēta.

Pilsētas dibināšana tiek datēta ar 1190. gadu, kad tagadējās pilsētas teritorijā apmetās vācu ieceļotāji, ko vietējie iedzīvotāji dēvēja par "sakšiem". Visticamāk, ka viņu pilsēta Hermanštate tika uzcelta līdzās agrākai romiešu apdzīvotai vietai, kas agrajos viduslaikos bija pazīstama kā Caedonia un kas tika pamesta līdz ar vācu ierašanos.

14. gadsimtā Hermannštate jau bija svarīgs tirdzniecības centrs. 1376. gadā amatnieki bija iedalīti 19 ģildēs. Hermanštate kļuva par nozīmīgāko no etnisko vāciešu septiņām pilsētām Transilvānijas "Septiņu piļu zemē" (vācu: Siebenbürgen), tajā atradās arī Universitas Saxorum, Transilvānijas vācu asamblejas sēdeklis. Saskaņā ar populāru viedokli Hermanštate 17. gadsimtā bija par vistālāk uz austrumiem esošā Centrāleiropas pilsēta, jo tā bija galējais pasta piegādes punkts Eiropas austrumos. 18. un 19. gadsimtā kļuva sākotnēji par otro, vēlāk par pirmo etnisko rumāņu svarīgāko centru Transilvānijā. Par savu bāzes centru Sibiu pilsētu izvēlējās pirmā rumāņu banka (Banca Albina), kā arī ASTRA (Transilvānijas rumāņu literatūras un tautas kultūras asociācija). Pēc tam, kad 19. gadsimta vidū Habsburgu impērijā oficiāli tika atzīta pareizticība, Sibiu kļuva par šīs konfesijas centru rumāņu apdzīvotajās teritorijās.

Pēc Pirmā pasaules kara, kad sagruva Austroungārija, Sibiu tika iekļauta Rumānijas teritorijā. Sākot ar 1950. gadiem noritēja plaša etnisko vāciešu emigrācija no Rumānijas. Izceļoja lielākā daļa vāciešu un šobrīd Sibiu ir vairs aptuveni 2000 vāciešu.